Domēnu veidi: TLD, ccTLD un gTLD skaidrojums

Pieejamie domēnu veidi

Nav tikai viena domēna veida, ar kuru var norādīt tīmekļa vietni. Patiesībā to ir vairāki, un atkarībā no platformas mērķa, izcelsmes vietas, funkcijas un citām īpašībām ar to saistītais domēns var būt viena vai cita veida, un parasti vairāki no tiem tiek iekļauti URL adresē, ar kuru piekļūt vietnei.

Piemēram, ja ņemam URL adresi www.seoalive.com.mx, tajā ir trīs dažādi domēnu veidi, kas pēc DNS ir hierarhiski un kuru nozīme tiek sakārtota no labās uz kreiso pusi — vissvarīgākais vienmēr labajā pusē, bet nākamais pa kreisi no tā.

Piemērs, kā tiek sadalīta domēna struktūra.

Šajā gadījumā:

• ›„.com“ būtu augstākā līmeņa domēns jeb TLD pēc tā saīsinājuma angļu valodā
• ›„seoalive“ būtu otrā līmeņa domēns jeb SLD
• ›savukārt „.mx“ ir trešā līmeņa domēns jeb TrLD.

Aprakstīsim tos daudz sīkāk, lai nepaliktu nekādu šaubu:

Augstākā līmeņa domēns jeb TLD

Augstākā līmeņa domēns (Top Level Domain) ir tas, kuram pēc DNS ir augstākā hierarhija, tādu pastāv vairāk nekā tūkstotis, un visizplatītākie ir .com, .org, .net, .edu un citi. Piemēram, vietnes, kas beidzas ar .com, agrāk bija paredzētas uzņēmumiem, savukārt .org izmanto organizācijas. Tagad augstākā līmeņa domēnu izmantošana ir daudz elastīgāka. TLD ir divi apakšiedalījumi:

Ģenēriskie domēni (gTLD jeb Generic Top Level Domains)

Ģenēriskie domēni (jeb gTLD, Generic Top Level Domains), kas ietver .com un .org un visvispārīgākos, kā arī citus specifiskas lietošanas domēnus, piemēram, .info, .name, .pro, .mil un citus, tiek uzskatīti par ģenēriskajiem domēniem.

Laika gaitā ģenērisko domēnu skaits ir ārkārtīgi pieaudzis, un tagad iespēju klāsts ir ļoti plašs.

Valsts koda augstākā līmeņa domēns (ccTLD)

Valsts koda augstākā līmeņa domēni (ccTLD jeb Country Code Top Level Domains) ir tie, ko izmanto nostiprinājušies zīmoli, organizācijas vai korporācijas, kā arī valdības, kur tiek pārstāvēta valsts.

Valsts koda augstākā līmeņa domēnu piemēri (saīsinājumi pa valstīm).

Parasti tie ir valstu nosaukumu sākuma burti vai galotnes, piemēram:

• ›.ve Venecuēlai
• ›.co Kolumbijai
• ›.us Amerikas Savienotajām Valstīm
• ›un tā tālāk ar visām valstīm...

Tos parasti izmanto, kad zīmols vai organizācija vēlas specializēties konkrētajā valstī un nodrošina tai īpašu saturu. Pastāv arī dažādi kombināciju veidi valodu variantiem. Piemēram, ja izmantojam „portugāļu“ valodu ar URL „/pt“ un vēlamies to nošķirt Portugāles un Brazīlijas lietotājiem, varam izmantot /pt Portugālei un /pt-BR Brazīlijas portugāļu valodai. Tas pats notiek arī ar citām valodām, piemēram, ķīniešu vai spāņu (Spānija pret Meksiku vai Argentīnu).

Otrā līmeņa domēni jeb SLD

Otrā līmeņa domēns (Second Level Domain) atrodas tieši pa kreisi no augstākā līmeņa domēna un parasti ir zīmola, organizācijas vai personas nosaukums, uz ko vietne ir vērsta. Piemēram, URL adresē www.seoalive.com „seoalive“ būtu SLD, kas lietotājam darbojas kā identifikators.

Trešā līmeņa domēni jeb TrLD

Trešā līmeņa domēns (Third Level Domain) ir tas, kas apvieno ģenērisko domēnu jeb gTLD (piemēram: .com) ar konkrētai valstij paredzētu domēnu jeb ccTLD (piemēram: .mx).

Piemēram, galotne .com.mx norādītu, ka tas ir ģenērisks domēns, bet specifisks lietotājiem Meksikā.

Citi piemēri:

• ›.org.es
• ›.edu.es
• ›.gob.es

Apakšdomēni

Papildus hierarhiskajiem domēniem pastāv arī apakšdomēni, kurus var raksturot kā pielikumus vai apakšdaļas, parasti otrā līmeņa domēnam.

Piemēram, ja mums ir vietne www.xboxone.com, bet tās iekšienē ir svarīga sadaļa, piemēram, emuārs, kopējā URL adresē ir iespējams iekļaut apakšdomēnu, kas ved tieši uz šī emuāra lapu: www.blog.xboxone.com.

Domēnu nozīme SEO jomā

Domēni kopumā un to dažādie veidi tiek uzskatīti par nozīmīgu SEO faktoru no meklētājprogrammu optimizācijas viedokļa, jo tas ir elements, ko tādas meklētājprogrammas kā Google, Bing un citas ļoti ņem vērā.

Tāpēc atkarībā no vietnes īpašībām, tās fokusa un mērķa vienmēr ir ieteicams optimizēt domēnus, lai tie vietnei nodrošinātu labākās pozīcijas meklēšanas rezultātos:

1. ›

   Pirmkārt, ja jums ir vietne ar reģionālām vai nacionālām īpašībām, kas ir vērsta uz vietējo auditoriju, vienmēr ir ieteicams izmantot attiecīgās valsts ccTLD. Tam ir trūkums, ka tā rezultāti meklētājprogrammās netiks rādīti citās valstīs, lai gan tieši par to arī ir vietējā pieeja. Tomēr, kad vietne no vietējas vēlas kļūt starptautiska, ccTLD ir noderīgs, kad vēlaties piedāvāt platformu dažādās valodās. Piemēram, ja vietne www.nike.com parādās angļu valodā, www.nike.es parādīsies spāņu valodā. Valodas maiņu var veikt arī, izmantojot mapes un apakšdomēnus, kas, izmantojot piemēru, būtu www.es.nike.com vai www.nike.com/es.

2. ›

   Otrkārt, ja vietne ir vērsta uz konkrētu nišu vai jaunu produktu, vislabāk to iekļaut domēnā — vai nu varat apvienot atslēgvārdu ar zīmolu, vai arī mērķējat uz ļoti konkrētu nišu, piemēram, saistītajai (affiliate) vietnei, mērķējot tajā uz galveno atslēgvārdu.

3. ›

   Lai gan iespēju kļūst arvien vairāk, ir ieteicams palikt pie vispazīstamākajiem augstākā līmeņa domēniem, piemēram, „.com“.

4. ›

   Visbeidzot, ir ieteicams, lai otrā līmeņa domēna nosaukums, kas apraksta produktu, zīmolu un nišu, nebūtu pārāk garš, lai palīdzētu meklētājprogrammu robotiem tos labāk indeksēt un atpazīt. Saskaņā ar Google datiem ģenēriskajam domēnam URL adresē nekad nevajadzētu pārsniegt 64 rakstzīmes. No otras puses, pazīstamiem un nostiprinājušies zīmoliem un uzņēmumiem ir ieteicams domēnā izmantot zīmola nosaukumu, neko citu neiekļaujot, ja vien mērķis nav mainīt valodas, iekļaut mapes vai vērst produktu vietēji un ģeogrāfiski.

Vai jums vēl ir kādas šaubas par domēnu struktūru? Mēs ar prieku jums palīdzēsim!