Cloaking (maskēšana)

Kas ir cloaking SEO jomā?

Cloaking ir slēpšanas paņēmiens, kura nosaukums cēlies no angļu valodas un nozīmē „nomaskēt“ jeb „apslēpt“, un tā būtība ir tā pati vietne, kas lietotājam un „Googlebot“ rāda atšķirīgu saturu, kad tie serverim nosūta pieprasījumu par apmeklētās vietnes saturu.

Šis paņēmiens pieder pie labi zināmā Black Hat SEO, t. i., maldinošu un neētisku paņēmienu un stratēģiju kopuma, kura mērķis ir uzlabot vietnes ranžējumu, apmānot „Google“.

Kāds ir pārmeklēšanas process?

Lai saprastu, kā darbojas cloaking stratēģija, mums jāzina, kāds ir botu pārmeklēšanas process. Pārmeklēšanu un indeksēšanu veic zirnekļi (spiders), kuru uzdevums ir atpazīt vietnes. „Google“ zirneklis ir pazīstams kā „Googlebot“, un tam ir divas dažādas versijas – deepbot un freshbot. Pirmā uzdevums ir rūpīgi sekot visām vietnes saturā esošajām saitēm un apmeklēt vietni. Otrā uzdevums ir meklēt jaunu saturu tīmeklī.

Kāda ir tā izcelsme?

Cloaking pirmsākumus var saistīt ar vietnēm, kurās ir video, grafiskais vai animācijas saturs un kurām ir grūtāk sasniegt augstas pozīcijas meklēšanas rezultātos; šis paņēmiens palīdz kompensēt šo trūkumu. Tad notiek tā, ka pārmeklētājam tiek parādīta pilna satura lapa, kas apraksta attēlu vai video saturu, pateicoties botu apstrādes ātrumam.

Kā darbojas cloaking process?

Šī paņēmiena mērķis ir apmānīt meklētājprogrammas, lai uzlabotu vietnes ranžējumu meklēšanas rezultātos. Tas ir neētiski, jo lietotājam parādītais saturs parasti ir pornogrāfiska vai azartspēļu rakstura (piemēram, kazino), savukārt „Google“ robotiem tiek rādīts pavisam cits saturs.

Parasti tas tiek īstenots ar diviem dažādiem paņēmieniem:

Aģenta vārda piegāde (Agent name delivery): piekļuve vietnei notiek caur „lietotāja aģentu“ (user agent), kas var būt gan fiziska persona, gan bots. Tāpēc serveris var pielāgot rādāmo saturu atkarībā no lietotāja aģenta veida. Cloaking notiek tad, kad atšķirīgs saturs tiek piegādāts atkarībā no vietni apmeklējošā lietotāja veida.

Savulaik, izmantojot spraudni „User agent switcher“, lapu varēja pārlūkot ar „Googlebot“ lietotāja aģentu. Tas ir ļoti noderīgi, lai pārbaudītu, vai starp lietotājam un botiem rādīto saturu ir atšķirības.

IP piegāde (IP Delivery): kad vietnes satura piegāde ņem vērā IP adresi, no kuras tiek veikts pieprasījums.

Šis paņēmiens tiek īstenots, mainot .htaccess failu. Piemēram, „Apache“ serverim ir modulis „mod_rewrite“, kas ļauj veikt šo izmaiņu.

Vai ir vēl citi cloaking paņēmieni?

Daži paņēmieni nav tiešā nozīmē cloaking, bet slēpj saturu vai apgrūtina tā pārmeklēšanu botiem. Tos var uzskatīt par cloaking:

• ›

  Slēpts vai neredzams teksts: to izmanto, lai iekļautu vairāk atslēgvārdu un papildu informācijas, kas ir paslēpta no lietotāja. Šī informācija tiek „nomaskēta“ tādā pašā krāsā kā lapas fons.

• ›

  „Flash“ vietnes: kā zināms, „Flash“ izmantošana SEO ieteikumu vadlīnijās nav ieteicama. Meklētājprogrammas nespēj nolasīt saturu un līdz ar to to ranžēt.

• ›

  E-pasts: tas notiek, kad nav norādīts ne sūtītāja vārds, ne e-pasta adrese, tāpēc nav zināms, kurš sūta vēstuli.

• ›

  Vietnes ar lielu HTML apjomu: labs SEO iesaka augstu html/teksta attiecību, kas palīdz lapām sasniegt augstākas pozīcijas meklētājprogrammā. Taču, ja tas tā nav, teksta būs maz un attiecība būs zema. Lai to izlīdzinātu un izvairītos no pārveidošanas, tika izmantots cloaking paņēmiens.

• ›

  Attēlu galerija: lai kompensētu attēlus, tīmekļa administratori iekļāva atslēgvārdus, kas palīdzētu ranžēšanā.

• ›

  Ģeogrāfiskā atrašanās vieta (ģeolokācija): tās būtība ir dažādu lapu rādīšana atkarībā no atrašanās vietas. Tā ir mūsdienīga taktika, jo daudzas vietnes tā rīkojas, rādot atšķirīgu saturu, piemēram, atkarībā no valsts. Taču tā kļūst par ļaunprātīgu paņēmienu, ja atšķirīgs saturs tiek rādīts atkarībā no lietotāja vai bota.

• ›

  Ar CSS un „JavaScript“: tā kā „Google“ nespēj interpretēt „JavaScript“, vietnē var ievietot atslēgvārdus un saites. Ar funkcijas palīdzību var ieprogrammēt tā, lai tie netraucētu lietotāja pārlūkošanu un tikai „Google“ acīs izceltos ar nozīmi caur H virsrakstiem.

• ›

  Pāradresācijas: izmantojot pāradresācijas, lietotājs, kas noklikšķina uz meklēšanas rezultāta, tiek nosūtīts uz citu vietni. To viegli var pārbaudīt ar spraudni „Redirect path“. Pašlaik tas ir mēstuļu (spam) paņēmiens, kas joprojām tiek izmantots, lai maldinātu un piedāvātu pretrunīgu saturu.

• ›

  Par jaunāko paņēmienu var uzskatīt SPA (Single Page Applications) attīstību, jo šīs lapas tiek veidotas ar „JavaScript“, un no tā izrietošo atveidošanas (rendering) sarežģītību „Google“ var interpretēt kā mēģinājumu maldināt. Ar spraudni „Lighthouse“ mēs varam novērot vietnes atveidošanas procesu konsolē un redzēt, kā pārlūkprogramma spēj apstrādāt vietni, kā arī izveidot pilnīgu atskaiti ar uzlabojumu ieteikumiem un iespējām.

Cloaking perspektīvas 2020. gadā

Šī prakse ir novecojusi, un mūsdienās par tās izmantošanu „Google“ var bargi sodīt. Kaut arī pirms dažiem gadiem meklētājprogrammu bija iespējams apmānīt, mūsdienās tas ir gandrīz neiespējami visu algoritma atjauninājumu dēļ, kuru rezultātā „Google“ kļūst par dabiskāku un ētiskāku meklētājprogrammu, kas orientēta uz lietotājiem un uz kvalitatīvu, meklēšanas nolūkam atbilstošu rezultātu sniegšanu.

Black Hat SEO prakses vajā un soda webspam komanda, kas atbild par to izmantojošo vietņu sodīšanu, pat tik lielā mērā, ka visa vietne pazūd no meklēšanas rezultātiem. Tāpēc šī paņēmiena rezultāti ir pilnīgi īslaicīgi.

Izmantotie avoti:

• ›

  Cyberclick:* „What is Cloaking?“*

• ›

  Luis Villanueva: „What is Cloaking?“

• ›

  Ionos: „What is Cloaking and why should you avoid it?“

• ›

  We live security: „What is Cloaking?“

• ›

  Iebschool: „What is concealment or Cloaking SEO?“

• ›

  Sistrix: „What is Cloaking?“

• ›

  Catchupdates: „What is Cloaking in SEO & Should You Do Cloaking?“

• ›

  Search Engine Journal: „What is Cloaking & Is All Cloaking Evil?“